Par mani un citām dūlām:
www.dulas.lv
Dūlas Kurzemē: http://www.dulas.lv/izvelies/dulas/params/category/40582/item/268983/
Par zīdīšanas konsultantiem Latvijā:
http://www.zidit.lv/lzvka-sertificeti-zidisanas-konsultanti/
Intervija žurnālā "36,6" 2018. gadā:
http://veselam.la.lv/2018/04/17/liepajniece-dula-ilze-par-tavu-bernu-gramata-vel-nav-uzrakstita/
"Kursas Laiks" 2015. gada 5. novembris
www.dulas.lv
Dūlas Kurzemē: http://www.dulas.lv/izvelies/dulas/params/category/40582/item/268983/
Par zīdīšanas konsultantiem Latvijā:
http://www.zidit.lv/lzvka-sertificeti-zidisanas-konsultanti/
Intervija žurnālā "36,6" 2018. gadā:
"Ilze iedrošina vecākus, stāstot, ka par viņu ģimeni un šo konkrēto bērniņu neviens vēl grāmatu nav uzrakstījis un, ieklausoties savās un bērniņa vajadzībās, patiesi iepazīstoties, var sākt pavisam īpašas, jaunas attiecības vai pirmo lapu jaunai grāmatai. “Nemeklējiet gatavas metodes un risinājumus – tie rodami pašos vecākos.”"
http://veselam.la.lv/2018/04/17/liepajniece-dula-ilze-par-tavu-bernu-gramata-vel-nav-uzrakstita/
"Kursas Laiks" 2015. gada 5. novembris
Tauriņu svētki
(raksts: http://www.lilla.lv/journal/taurinu-svetki/)
Man patiešām žēl, ka ir paaudzes, kurām
nebija atbalsta, un bērniņa nākšana pasaulē tika uzskatīta tikai par
medicīnisku manipulāciju. Ne jau visām mammām ir vajadzīgas dūlas, bet
visām ir vēlme būt cienītām, mīlētām un saprastām, jo īpaši šajā dzīves
posmā.
Ilze sevi raksturo – sieviete, sieva, māmiņa uz pilnu
slodzi, finansiste, topošā dūla. Mīlu dabisko, patīk vienkāršais un
mācos vienmēr ko jaunu.
Jautāju Ilzei, kad viņa jūtas kā sieviete, mamma, sieva,
meita, māsa, dūla. Saprotams, visas šīs sociālās lomas satilpst viņā,
bet kā viņa spēj tās apvienot.
- Kā pirmo no šīm lomām un sev visbūtiskāko gribu uzsvērt
sievietes lomu, jo lai kļūtu par sievu, tālāk par mammu un galu galā arī
par dūlu – man vispirms ir jābūt sievietei. Sievietes loma mūsdienu
sabiedrībā var būt tik dažāda un mainīga, ka nezinu vai tai maz var
uzlikt kādu rāmi. Man ir svarīgi justies sievišķīgai, patstāvīgai,
sasniegt mērķus un strādāt. Savu sievietes būtību izjūtu gan ķermenī,
gan sirdī un manā dzīvē viss iet šķērsām, ja nesekoju sava ķermeņa un
sirds vajadzībām. Būt par sievu un veidot kopīgu ģimeni man ir viegli,
jo esmu satikusi savu īsto vīrieti un lepni nesu sievas godu. Mammas
loma pienāca pirms vairāk kā četriem gadiem, tā izmainīja visu dzīvi,
uzliekot atbildību par mazu cilvēciņu viņa lielās dzīves sākumā.
Lai kļūtu par sievu, tālāk par mammu un galu galā arī par dūlu – man vispirms ir jābūt sievietei.
Tas mani mācīja ieklausīties savās un bērna vajadzībās, lika
apstādināt straujo ikdienas skrējienu cauri nebeidzamiem finansista
darba pienākumiem un motociklistu tusiņiem. Caur savu
pieredzi izjutu, cik būtisks ir sirsnīgs, cieņas pilns un skaidrojošs
atbalsts grūtniecības laikā, dzemdībās un uzsākot mammas lomu. To man
sniedza “Stārķa ligzdas” vecmātes Dina Ceple un Aiva Zeidmane. Par ko
esmu ļoti pateicīga, jo ceļš, ko kopā gājām, nebija viegls. Tā arī vēlāk
dzima mana vēlme palīdzēt citām sievietēm piedzīvot bērna ienākšanu
pasaulē kā brīnumu, kā svētkus. Palīdzēt uzsākt savu mammas lomu, kas
nemaz nav tik viegli, ja līdz šim nav bijis laika ieklausīties sevī,
savā ķermenī. Nu ir jāsadzird ne tikai sevi, bet arī mazuli, kurš vēl
neprot skaidri izteikties.
Šobrīd būt par meitu ir grūtāk, jo tas liek atcerēties kā ir
būt meitenei, atmetot visu, ko esmu ieguvusi kā sieviete. Nu pati esmu
mamma un varu celt pateicības pieminekli savai mammai par visu, ko viņa
viena uz saviem pleciem iznesusi. Dažreiz mūsu viedokļi bērnu
audzināšanas jautājumos atšķiras. Tad skaidroju, ka citādāk nav sliktāk
un ar to es nesaku, ka tas kā audzināja mūs ar māsu ir nepareizi, tikai
savādāk. No mammas saņemu atbalstu un praktisku palīdzību un man tas ir
ļoti būtiski, jo viņa ir lieliska vecmāmiņa. Ar māsu mums ir stipra
saikne un šobrīd, kad atkal abas dzīvojam vienā pilsētā, mūsu attiecības
kļūst ciešākas.
- Esi izvēlējusies tapt par dūlu. Vārds doula nāk no Senās Grieķijas un nozīmē – pieredzējusi sieviete, kura palīdz citai sievietei.Dūla ir pavadonis ceļā, sievietei topot par māti un mācoties saprast, kas notiek ar viņu un bērnu.
- Dūla ir kopā ar sievieti un viņas ģimeni, lai palīdzētu ar
psiholoģisku, informatīvu un praktisku atbalstu grūtniecības laikā,
dzemdībās un arī pēcdzemdību periodā. Dūlas “mammo mammu” – atbalsta un
ieklausās viņas teiktajā, sniedz informāciju, mudina ieklausīties sevī
un izlemt, kas viņai vajadzīgs, ko viņa vēlas, palīdz meklēt spēka
avotus un noticēt savai varēšanai. Dūla ir pavadonis ceļā, sievietei
topot par māti un mācoties saprast, kas notiek ar viņu un bērnu.
- Kāds ir tavs viedoklis un atbilde tiem un
tām, kas saka – agrāk, padomju laikos, sievietēm pašām ar visu bija
jātiek galā. Vai esi jutusi skepsi pret dūlām?
- Tas ir skumji, ko nācās piedzīvot sievietēm padomju laikos
un ne tikai tad. Man patiešām žēl, ka ir paaudzes, kurām nebija
atbalsta, un bērniņa nākšana pasaulē tika uzskatīta tikai par
medicīnisku manipulāciju. Trūka cieņas pret sievietēm un bērniem un šie
grūtie brīži ir atstājuši sāpīgas pēdas atmiņās. Skepsi var sastapt pret
visu jauno vai labi aizmirstu veco. Ne jau visām mammām ir vajadzīgas
dūlas, bet visām ir vēlme būt cienītām, mīlētām un saprastām, jo īpaši
šajā dzīves posmā. Tas dod spēku un pārliecību, pildot mammu lomu.
- Filmās par seniem laikiem redzams, kad sievietei sākas radības, gandrīz vienmēr aicina kādu viedo sievieti.
- Senie laiki… Tad pastāvēja dabiskāka lietu kārtība. Jaunas
meitenes – māsas, attālas radinieces vai kalpu meitenes – gāja palīgā
grūtniecēm, dzemdētājām un jaunajām māmiņām. Līdzēja praktiskos darbos.
Piedaloties, viņas redzēja, guva pieredzi un ieskatu par to, kas sagaida
viņas pašas. Pieredzējušās sievietes un vecmātes bija kopā ar sievieti
svarīgākajos brīžos – bija godi pie mēnešreižu sākšanās, jaunām
sievietēm stāstīja par ģimenes dzīvi, aprūpēja jaunās māmiņas
grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā. Sievietes savā
starpā veidoja atbalsta tīklu. Pieredzējušās sniedza atbalstu un
vienlaikus mācīja jaunās meitenes. Mūsdienās sievietes bieži vien nav
pat redzējušas kā cita savu bērniņu baro vai pārģērbj. Reti kura jaunā
mamma var prasīt padomu savai mammai, jo viņām nav bijusi veiksmīga
krūts zīdīšanas pieredze ar ko padalīties, nemaz nerunājot par
pozitīviem dzemdību stāstiem.
Manas paaudzes sievietes no savām mammām arī par mīlēšanos bieži vien neko labu nav dzirdējušas.
Pirmā informācija par sievietes lomu, ko meitenes agri saņem
no savām mammām: “Menstruācijas ir ķēpa, bet kaut kā tās katru mēnesi
ir jāpacieš”. Manuprāt, meita ir jāapsveic ar šo dāvanu – auglību. Manas
paaudzes sievietes no savām mammām arī par mīlēšanos bieži vien neko
labu nav dzirdējušas: “Nu, tā ir tāda lieta, ko vīrietim vajag un
sievietei jāpacieš”. Par dzemdībām reti kura mamma ko stāstījusi un, ja
ir, tad… Tad jau labāk nevajag to dzirdēt grūtniecēm – par skarbu
attieksmi, klizmām, skūšanu, piesietām kājām un bailēm par saviem
bērniem, kuri tiek aiznesti nezināmā virzienā pēc dzemdībām.
Tik maz ko saņemot no iepriekšējām paaudzēm, tas jāmeklē pie pieredzējušām draudzenēm, kolēģēm, vecmātēm vai dūlām.
Mūsdienās pamazām atgriežas sieviešu savstarpējais atbalsts,
jo, tik maz ko saņemot no iepriekšējām paaudzēm, tas jāmeklē pie
pieredzējušām draudzenēm, kolēģēm, vecmātēm vai dūlām, kuras var ko
pastāstīt, uzklausīt un ieteikt. Dūlas palīdzība balstīta uz iejūtību,
ieklausīšanos sievietes sajūtās un mierīgu, sirsnīgu līdzās būšanu un
pieņemšanu. Sievietes ir tik dažādas un tas ir palīdzoši, kad mani
uzklausa tādu, kāda esmu šajā dzīves posmā. Iespējams, kādam tas šķiet
lieki, bet kādai ģimenei šis atbalsts bērniņa nākšanu pasaulē ļauj
piedzīvot kā svētku brīdi.
- No tavas pieredzes un ko esi manījusi
sarunās ar ģimenes centra “Liepa” apmeklētājām – kā jūtas sieviete,
būdama gaidībās? Vai tā ir tikai viņas rūpe?
- Situācijas ir ļoti dažādas. Reizēm viss šķiet kā pasakā,
reizēm bērni ir pieteikušies negaidīti. Ir stabilas ģimenes, ir topošās
mammas, kas palikušas vienas. Nereti mammas ir vienas gaidību laikā, jo
bērniņa tētis strādā ārpus valsts. Bērni dzimst gan ļoti jaunām mammām,
gan sievietēm nobriedušā vecumā. Turklāt ārējā situācija nav noteicošā,
kā jūtas sieviete gaidībās. Deviņi mēneši, kas mums doti, lai
sagatavotos bērniņa ienākšanai pasaulē mēdz ļoti daudz ko mainīt
sievietē. Lietas, kas šķiet svarīgas sākumā, mēdz zaudēt savu būtiskumu
īsi pirms satikšanās ar bērniņu.
Deviņi mēneši, kas mums doti, lai sagatavotos bērniņa ienākšanai pasaulē mēdz ļoti daudz ko mainīt sievietē.
Nereti centra apmeklētājas ir apmulsušas, kā jau visa jauna
priekšā. Skumji, ka reti kurai ir izdevies atrast labu kontaktu ar savu
medicīniskās aprūpes personālu. Grūtnieces pēc ārsta vizītes vai
sonogrāfijas mēdz atnākt satrauktas, jo kāds ar nepilnīgu informāciju
vai nevērīgu tekstu radījis bažas par māmiņas vai bērna veselību. Tāda
tendence ir mūsu sabiedrībā – pateikt sliktāko iespējamo scenāriju un
tad visi priecāsies, ja notiks labāk. Bet kā dzīvot ar šo informāciju?
Ne velti agrāk bija ticējumi, ka sievietei gaidībās jāskatās uz visu
skaisto. Protams, dzīvē notiek ne tikai skaistais un labais, bet
sievietes bieži tiek pakļautas liekam uztraukumam – par veselību, par
iztiku, darba dzīvē, paziņu stāstos par viņu negatīvo pieredzi. Tas ir
daudz. Ir bauda redzēt kā sieviete atplaukst, kad saņem cieņas pilnu
aprūpi un atbalstu. Viņa saņem apstiprinājumu, ka viņa ir svarīga, ka
nozīme ir ne tikai fiziski mērāmām lietām, bet arī sajūtām.
Ģimenes dzemdības ir ļoti populāras, bet pārāk maz uzmanības tiek pievērsts tam, lai vīrietis patiešām justos savā vietā.
Jūtam to, ka tēva loma sabiedrībā ir krasi mainījusies.
Aizvien vairāk tētu vēlas iesaistīties bērna aprūpē un audzināšanā.
Tētim ir īpaša loma! Tāpēc palīdzam saprast, kādas ir tēta iespējas jau
gaidīšanas laikā, dzemdībās un arī jaunajā dzīvē ar bērniņu. Centrā
notiek nodarbības, kuras vada mana kolēģe Līga kopā ar dzīvesbiedru
Oskaru, sniedzot informāciju arī sievietes partnerim par pirmsdzemdību,
dzemdību fāzēm, to, kā viņš var palīdzēt. Jo ģimenes dzemdības ir ļoti
populāras, bet pārāk maz uzmanības tiek pievērsts tam, lai vīrietis
patiešām justos savā vietā. Tēti ir gaidīti arī nodarbībās par bērna
emocionālajām vajadzībām un zīdīšanu, lai viņi būtu lietas kursā par
gaidāmajām pārmaiņām ģimenes dzīvē un būtu informēti, ka viņi būs
noderīgi mīļotajai sievietei un paša bērniņam.
- Kādu attieksmi esi jutusi pret sevi, jūsu ģimeni, kad gaidāt trešo mazuli?Tagad bieži runā par demogrāfisko situāciju valstī. Kāda ir tava attieksme un domas par šo jautājumu?
Bērni ir dzimuši vienmēr visos laikos. Vai tāpēc, ka viņi būtu vajadzīgi valstij? Nu, nē!
- Gaidot trešo… Lielākā daļa apsveica no sirds, bija arī
apmulsušie un “gādīgie”, kuri satraucas par materiālo pusi. Demogrāfija?
Bērni ir dzimuši vienmēr visos laikos. Vai tāpēc, ka viņi būtu
vajadzīgi valstij? Nu, nē! Bērns ir svētība ģimenei, prieks un rūpes
vecākiem. Priecājos, ka ir iespēja saņemt vismaz kaut kādu atbalstu no
valsts, kaut arī tas nav pietiekošs, lai justos droši. Reti kura ģimene
ar vairākiem bērniem var dzīvot pilnīgā pārticībā un materiālā bagātībā,
bez bažām par nākotni. Valsts līmenī vēl ir daudz sakārtojamu lietu,
lai aizsargātu ģimenes ar bērniem. Reti kurā ģimenē lēmums par nākamo
bērnu plānošanu nāk bez bažām par sociālo drošību. Skumji arī
aizdomāties par faktu, ka mātēm, kuras izaudzinājušas vairākus bērnus,
nav bijusi liela iespēja labi pelnīt un sakrāt sev sociālās garantijas
vecumdienām. Vai kāds novērtēs viņu ieguldījumu šajā sabiedrībā ar
cilvēka cienīgu pensiju? Taču par spīti visam, mazuļi piesakās un
dzimst, aug un izaug par šīs vai jau citas valsts pilsoņiem, – Ilze,
maigi apskaujot savu punci, nosaka.
***Pa dienu sāku zīmēt tauriņus, Liepājas Promenādē skanēja džezs, svings, pops un mirdzēja māksla. Tās dienas naktī, kad lielākā daļa Latvijas piedalījās un skatījās Deju svētku lieluzvedumu “Tēvu laipas”, riekšām smēla rakstu zīmju simbolisko spēku, apbrīnoja latvju dzīvesziņu, izturību, pasaulē nāca Ilzes un Ervina trešais dēls. “Viss plūst un mainās, tavi tauriņi atvēra ūdeņus… Svētki sākas!” – Ilze rakstīja pirms tam.
Pasaule pa šo nakti mainījās un arī mani tas skar kādā neizskaidrojamā kārtā.
Ilze saka: “Diennakts ritms pazudis. Baudu mūsu individuālo peldējumu pa vajadzību straumi”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru