Par tradīcijām un pirtīžām

Par pirtīžu nozīmi un norisi mūsdienās stāstiju Liepājas muzejā 2015. gada 19. februārī. Liels paldies par skaisto un izglītojošo Liepājas muzeja ekspozīciju: "Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs". Es pati ar interesi klausījos Kristīnes Skrīveres vēstījumā par vēsturiskajām liecībām un tradīcijām Dienvidkurzemē.

Mans stāstījums bija par saru pēršanu mazajiem bērniņiem un sievietes godināšanu mammas kārtā... par to kā nosvinēt mazulīša ienākšanu ģimenē ar mierpilniem un pateicības pilniem svētkiem, kurus katra ģimene atzīmē savādāk. Kādam šie svētki būs piemājas pirtiņā, citam dzīvoklītī - siltā vannas istabā vai vienkārši pie svētku galda. Kāda ģimene vēlas šo dienu tuvināt senajām trdīcijām, bet citi izvēlas tikai sarunas, bērniņa vannošanu vai mammas masāžu. Nav vienas pareizas receptes kā svinēt, bet svarīgas ir ģimenes sajūtas.

Kurš piedalās šajos svētkos izvēlas māmiņa, jo no tā ir atkarīga viņas labsajūta un miers. Svinēšanā dažkārt kopā sanāk ģimenes sievietes un es esmu pagodināta būt klāt un redzēt dzimtas spēku, daili un varu viņām parādīt to, stiprināt viņas tajā. Bet citreiz tā ir bērniņa ģimene, kuri visi kopā vēl bērnam visu to labāko, aizlūdz par  mazulīti un pateicas par šo svētību - būt vecākiem. Vecākie brāļi un māsas tiek godināti par "lielajiem". Īpašajā dienā māmiņa var izvēlēties būt viena ar mazuli, jo gribas atgūt sevi un ir iespēja mierīgi, bez vērtējošām ausīm izrunāt dzemdību pieredzi.

Ja ģimene vēlas, tad vanniņā liek ziedus - svaigus vai tējas un citas dabas veltes, kas tajā brīdi atrodamas. Pēc senām tradīcijām ūdenim pievienoja sāls šķipsniņu vai oglīti, zaļu un sarkanu dzīpariņu. Sakaltušas maizes gabaliņu un sudrabiņu. Šīm lietām var pievērst vērību, bet var vannot bērniņu bez šīm lietām. Ja vannošana notiek ģimenes mājās un ir lielā vanna, tad lieku vannā gan mammu, gan bērniņu un, ja ūdenī peld ziedi, ir iedegtas sveces, tā ir īpaša vanna, ko var izbaudīt gan mamma, gan bērniņš.

Saru izpaijāšana no bērna ādas nav nekāda mistika vai burvestība. Izsildītu, izvannotu bērniņu maigi izpaijā ar mātes pienu. Vai pienā ir kāda burvestība? Droši, ka ir! Ar katru nākošo pētījumu pierāda atkal un atkal no jauna mātes piena vērtību, bet gadus 100 atpakaļ un senāk nevienam nebija vajadzīgi pierādījumi, jo bija skaidrs ka nav nekā labāka ar ko barot bērnu un šo faktu nemaina neviens mākslīgi ražots produkts. Piens viegli iesūcas ādā, to pabro un izvada no tās lieko. Joprojām ir vismaz divas versijas kas ir šie sariņi, kas iznāk no bērna ādas:

- sierveida ziedes dziedzeri

- hormonālu izmaiņu blakusprodukti

Es nezinu pareizo atbildi, bet man ir skaidrs, ka tas ir kas lieks bērna ādā un vēsturiski šāda masāža mazuļiem tika veikta. Saru izpaijāšanu veic ne ātrāk par 8 bērna dzīves dienu, bieži ap bērna mēneša vecumu. Svarīgākais, lai pasākums nav sasteigts un pārlieku nenogurdina mammu un bērniņu. Vecmāte Aija Mikova ir izmasējusi sarus arī 4 gadus vecam brālītim, kurš piedalījās jaunākā bērna pēršanā. Nokavēt nevar.

Maigu masāžu veic kājiņām, rociņām, muguriņai, bet krūtis un vēderu nemasē, tos var vien noglāstīt ar to pašu pieniņu, lai pabarotu bērna ādu, jo īpaši, ja tā sausa. Sariņi no sākuma jūtami kā negludumi uz ādas un tad arī ar aci saskatāmi. Sari var būt balti un pūkaini, pelēki vai pat melni un cieti. Bērnam sari var būt tikai dažās vietas vai arī vienmērīgi visur, kur masē.

Es nedomāju, ka šo procedūru jāveic obligāti, bet cilvēki ar daudzu gadu pieredzi stāsta, ka bērniem, kam šie sari izmasēti, pusaudžu gados nav problēmu ar pumpām un ir nostāsti, ka redzei tas nāk par labu. Bet kā galvenais ieguvums ir mierīgāks bērna miedziņš, jo miegam netrucē ādas kņudēšana. Mierīgāki vecāki, jo ne reti pēc dzemdībām ir daudz neizrunātu emociju par piedzīvoto un aicinot dūlu uz šiem svētkiem, saruna ar vecākiem, vecvecākiem un psiholoģisks atbalsts ir neatņemama pasākuma sastāvdaļa. Nereti vecākiem ir dažādi praktiski jautājumi par bērna aprūpi un vannošanu, ko nu var izrunāt un kopā atrast ģimenei piemērotākos risinājumus.

Lieli vai mazi, ar saru pēršanu vai bez tās, bet jauki, ka tiek rīkoti īpaši ģimenes svētki, ko aizvien vairāk ģimenes izvēlas atzīmēt. Kopā ar dūlu, pirtnieku, vecmāti vai paši, bez svešām acīm... bet prieks, ka bērna ienākšana ģimenē tiek svinēta un pateikts paldies par mammas lielo darbu, bērniņu iznēsājot un laižot pasaulē. Pateicība un šīs svētības novērtēšana palīdz ģimenei stiprināt savu kopību. Šie svētki nekādā veidā neaizstāj vai neaizēno kristības - tā tas bija pirms dadu simtiem un tā tas ir arī šodien.

Silti, mierīgi un ģimenes vērtību godinoši svētki nevar būt lieki... to nevar būt par daudz...

 Citi raksti par pirtīžām:
Video no manas kolēģes Daces Miezītes pirtīžām Saules pirtī: https://www.youtube.com/watch?v=kwLrdztVVak

Lindas Rozenbahas stāsts: http://gaidibas.lv/joomla/en/pirtizas-specinosa-pecdzemdibu-atjaunosanas-maminai-berninam-gimenei

 Stārķa ligzdas stāsts: http://www.starkaligzda.lv/?textid=2&cat=151

Māmiņu kluba video ar Katrīnu Puriņu: http://www.maminuklubs.lv/jaundzimusais/video-saru-dzisana-lauku-pirtina-ar-dulu-katrinu-purinu-238807/