Man bieži jautā: "kā tu ar visu tiec galā" un es nespēju saprast šo jautājumu jēgu. Jo es bieži neredzu kurš ir tas atskaites punkts... man tas ir vienā vietā, bet apkārtējie var gaidīt ko citu, tāpēc droši saku, ka netieku galā, bet mums ir labi. Un vispār - kas tas ir par "galu"... "galā"... Gals ir kaut kā beigas, bet man ir nebeidzams process un mums pieciem ģimenē ir katram savs ritms un savi notikumi.
Knifiņi...
Bērnu istaba mūsu nelielajā dzīvoklī vienmēr ir bijusi izaicinājums - kā tur visu salikt, lai bērni paši var sameklēt apģērbu (nu iesākumā ap 2 gadiem vismaz zeķes un apenes paši sev izmeklēt). Kur likt mantas? Kur slēpt grāmats? Kā radīt viņiem sajūtu, ka tā ir tiešām viņu istaba un viņiem tur patiktu spēlēties, nevis viņi stieptu visu uz vecāku istabu un atstātu tur savus labirintus un lamats, kas vecākus uztur modrus un padara veiklus...
Vakar Ģimeņu centrā "Liepa" bija jauka lekcija ar daudz praktiskiem sīkumiem... ko un kā ar bērnu darboties, kā iekārtot vidi. Kad gatavoju šīs lekcijas pieteikumu mēs kārtējo reizi pārbīdijām bērnu istabas mēbeles un taisījām jaunus plauktus - man radās doma, ka jāpamēģina tā... kā iesaka montesori. Un pēc vakardienas lekcijas es arī sakārtoju plauktus tā, kā vajadzētu...
Mani ieteikumi, atrastie knifi un dzīves realitāte, ja mājās ir 3 bērni, kuriem ir 6, 5 un 2 gadi:
Plaukti. Tie patiešām ir ērti, ja atrodas bērniem pieejamā augstumā, tajos var veidot braukšanas trases (vai meietenēm leļļu istabas). Mantas ir bērnam redzamas un pieejamas, tādēļ ar tām spēlējas biežāk, nekā tad, ja viss ir kastē kā bija līdz šim. Tādēļ, ka bērni man dažādos vecumos, kluči, lego vai spēles ir atsevišķās kastēs, kas noliktas nost un lielie puiši tās var ņemt pa vienai. Grāmatas izvietoju kā Kristiāna vakar ieteica un ceru, ka tas rosinās bērnus biežāk tās šķirstīt. Uz augšējā plaukta, jo tas ir augstāk par mazākā bērna skatu... tā būs drošāk.
Ikdienā jau būtu jauki, ja tās mantas tajos plauktos arī stāvētu, bet 2 gadi ir diezgan eksplozīvs vecums... un es vairs nedusmojos, ka manu bērnu temperaments ir tik straujšs. Nav vērts bojāt attiecības, cenšoties viņus pārveidot. Tāpēc plauktos ir tikai daļa mantu un pieņemu, ka vairākas reizes dienā man pašai būs vien tās jāsakrāmē vietā.
Sēžamie. Bērnu istabā pie plauktiem nolikām matraci un tā viņiem ir ērtāk spēlēties. Vidējam bērnam patīk ņemt savu paklājiņu, kur ielas un vilcienu sliedes sazīmētas, bet, lai viņš spēlētos, man jāuzmana mazis brālis... jāsargā viņa spēlēšanās vieta. Pufs... tas mums ir liels un noderīgs, jo tajā viņi var lekt no gultas, pasēdēt vai dusmu brīžos no sirds par to spert un sist... kaut kā jau tās dusmas jālaiž ārā un psihologi iesaka, ka dusmu izlādei jābūt nesāpīgai. Krēslu noteikti katram savu, lai visi var sēdēt pie galda un ēst vai zīmēt vai klučus krāmēt kopīgi. Krēsli ļoti noder, lai būvētu sev mājas un paslēptuves.
Radošās nodarbes. Istabā ir atrodami mūzikas instrumenti - klavierītes un mutes ermoņikas. Bungu vāles izsniedzam uz brīdi, lai varētu dauzīt pa spilveniem, tētis mēdz uzspēlēt akordeonu. Krāsas un zīmuļi lielajiem puišiem būtu jau dodami droši, bet mazākā mākslinieka dēļ viss ar ko var papildināt jau sazīmētās sienas glabājas manos plauktos. Plastalīnu gatavoju pati un tad tā ir nedēļas nogale, kurā visi var veidot un ķipināties uz nebēdu. Lai radītu bērniem krāsainu vidi, mēs pie sienām saliekam viņu pašu zīmējumus... priecājamies par viņu darbiem.
Drēbju skapji. Katram bērnam savi plaukti un jo vecāki viņi, jo vairāk pašiem tie jākrāmē, jāsašķiro savas drēbes. Ja man būtu viens bērns es varbūt tam nepievērstu tik daudz uzmanības, jo bērni paši to dara ne labprāt un tas aizņem daudz laika, taču 5 cilvēku ģimenē es negribu aiz visiem kārtot. Tad nu puiši mācās ar šo to izdarīt, lai palīdzētu sev un man.
Sadzīves priekšmeti. Bļodas, karotes un citi virtuves priekšmeti bērniem ir pieejami virtuvē. Kad mazie ir pavisam mazi, tad kamēr es gatavoju, viņiem ir ļauts darboties ar saviem rīkiem. Lielākie jau grib ļoti palīdzēt virtuves darbos... viens no pirmajiem darbiņiem - trauku mašīnas krāmēšana. Jārēķinās ar trauku plīšanu, bet tā jau tāpat nav izbēgama - plīst taču uz laimi! Mīklu maisīšana un mīčīšana, miksera uzmanīšana, dekorēšana... to visu viņi var, bet tam vajag DAUDZ mammas pacietības, jo viss sanāk savādāk, nekā bija plānots un ilgāk. Šajā brīdī es arī varu ņemt tikai pa vienam palīgam, jo savādāk visus darbus grib darīt visi vienlīdzīgi un tad jau tas ir pavisam neiespējami. Uzticu maizīšu smērēšanu un pieņemu viņu gaumi... jo ātrāk viņi iemācās to darīt, jo mazāk man jābūt apkalpojošam personālam un ticiet - trīs puiši vakarā jau šajā vecumā var veselu kukuli maizes patērēt. Parēķiniet cik tās ir minūtes virtuvē...
Manas atziņas šo septiņu gadu laikā...
* Ir vieglāk, ja bērnus iesaista savos darbos, nevis vienmēr izdomā viņiem ko īpašu darīt... tad tas parasti beidzas ar multeni datorā. Bez tām multenēm arī man nav izdevies, jo ne jau vienmēr es esmu atpūtusies, virtuve gana sakārtota un man pacietība ar viņiem kopā darboties.
* Runāt par emocijām un galvenais - pašam savas atpazīt un būt pašam par savējām sajūtām atbildīgam. Stāstīt bērniem par savām sajūtām un palīdzēt viņiem atpazīt savējās emocijas.
* Nepazaudēt cieņu... pat tad, ja tas mazais ir traki neciešamā noskaņojumā un dara šausmu lietas ir jāmeklē spēki sevī, lai paliktu ar abām kājām pie zemes, elpotu un censtos saprast cēloņus, lai pārdzīvotu sekas. Cieņa pret bērnu ir vērtīgākais ko vecāki spēj... bet tam vajag spēcīgus iekšējos resursu... es tos vēl roku, meklēju un pamazām apzinos.
* Viegls haoss un bardaks ir ikdiena un tā ir tikai mana izvēle - par to satraukties un cepties vai pieņemt un paspēt tik cik es varu paspēt, par to nejūtoties vainīgai.
* Jo mazāk no sevis gaidi, jo lielāks prieks par katru sīkumu, ko uzspēju.
* Ir patīkami visiem, ja varam rīkot mazus svētkus bieži. Tik vien kā izrotāt brokastu porciju vai neliels našķis pie vakara tējas un pasniegt to ar mīlestību.
* Brīvdienās visiem kopā ir jādodas pie dabas, vasaras vakaros tā pat... bez svaiga gaisa un kopīgiem piknikiem, pastaigām nav iedomājama mūsu sadzīvošana. Riteņi, bumbas, grils, loks ar bultām, grozs sēnēm un ogām, peldlietu soma... tam visam jābūt pa rokai... un, ja laika apstākļi nav draudzīgi, mēs braucam ciemos pie vecmāmiņām vai dodamies visi uz pirti un baseinu.
ES NETIEKU "GALĀ", BET MUMS IET LABI!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru