“Tu nespēsi dzīvē
sasildīties viena pati, tu nespēsi būt rāma, nesniedzot mieru
citam, tu nespēsi kļūt drosmīga, nesniedzot kādam drosmes
daļiņu, kas nepieciešama tev...”
Šie Mātes Terēzes
vārdi mani atrada un uzrunāja brīdī, kad man to bija svarīgi
sajust. Tas ir par mani dūlas darbā, tas ir par nemitīgo došanu
mammas darbā, tas ir par mīlestību pret apkārtējiem un sevi
pašu.
“Es Tevi mīlu.
Atvaino. Lūdzu piedod man. Paldies.”
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru